Dzimšanas dienu ballītes, kā mēs tās pazīstam šodien, ne vienmēr tika atzīmētas ar svinībām. Šī tradīcija ir attīstījusies gadsimtu laikā, sākot ar senajiem ēģiptiešiem un grieķiem, kuri godināja dzimšanas dienas, uzskatot tās par nozīmīgām dzīves svinībām, līdz viduslaikiem, kad dzimšanas dienu svinēšana nebija populāra, jo cilvēki tās saistīja ar pagāniskiem uzskatiem. Ikviens laika periods ir sniedzis ieguldījumu dzimšanas dienas tradīciju veidošanā, sniedzot ieskatu par civilizācijas attīstību laika gaitā.
Pirmsākumi – senā Ēģipte, Grieķija un Romiešu ietekme
Dzimšanas dienu atzīmēšana aizsākās pirms tūkstošiem gadu, senajās civilizācijās, tomēr, formāts krasi atšķīrās no tā, ko mēs pazīstam šobrīd. Senie grieķi nereti tiek uzskatīti par dzimšanas dienu svinēšanas tradīciju aizsācējiem. Viņi ticēja, ka ikvienam ir gars, kas viņus sargā, tāpēc cilvēku dzimšanas dienās tika pasniegti ziedojumi šiem gariem un diena pavadīta lūgšanās. Ziedojumu pasniegšana dzimšanas dienā tiek uzskatīta par pirmsākumiem dāvanu dāvināšanas praksei, ko piekopj mūsdienās.
Viduslaiku un reliģiskā ietekme
Viduslaikos dzimšanas dienas netika tik plaši atzīmētas, īpaši parasto strādnieku vidū. Tas lielā mērā bija saistīts ar reliģiskajiem uzskatiem un tā laika sabiedrības normām. Daudzi kristieši uzskatīja, ka dzimšanas dienu svinēšana ir pagāniska tradīcija, un tāpēc atturēja no šīm svinībām. Taču, plaši tika atzīmētas dažādas reliģiskās nozīmes dienas un savas dzimšanas dienas vēl joprojām atzīmēja monarhi un nozīmīgi cilvēki.
Dzimšanas dienas svinību atdzimšana – 16.–18. gadsimts
Ar 16. gadsimtu dzimšanas dienas svinēšana no jauna sāka gūt popularitāti Eiropā, it īpaši aristrokātu vidū. Šajā laikā dzima arī dzimšanas dienas kūkas tradīcija, kas bija viens no galvenajiem svētku elementiem. Kūkas bija apaļas, simbolizējot dzīves ciklu.
- gadsimtā dzimšanas dienas svinības kļuva arvien izplatītākas parasti iedzīvotāju vidū un aizvien vairāk cilvēku sāka svinēt šos svētkus, it īpaši bērniem. Bērnu dzimšanas dienas atzīmēja ar jautru ballīti, kūku un dāvanu pasniegšanu (ļoti līdzīgi kā tas notiek mūsdienās). Tomēr, dzimšanas dienas bija ģimenes svētki, un nebija pieņemts aicināt viesus.
Rūpnieciskā revolūcija un komercializācija – 19. gadsimts
- gadsimts iezīmēja būtiskas izmaiņas dzimšanas dienu svinēšanas tradīcijās, īpaši līdz ar rūpnieciskās revolūcijas sākumu. Sabiedrībai kļūstot urbanizētākai un industrializētākai, sāka mainīties sociālās normas, un dzimšanas dienas arvien vairāk tika uzskatītas par iespēju sarīkot saviesīgus pasākumus ar viesiem. Šajā periodā strauju popularitāti guva dzimšanas dienas kartītes un sveču pūšanas tradīcija, kas, domājams, radusies no grieķiem.
Palielinoties komercializācijai, dzimšanas dienas svinības bērniem kļuva vēl iespaidīgākas, un viesību spēles, ballīšu dāvanas un tematiski dekorācijas kļuva par neatņemamu svētku sastāvdaļu.
Dzimšanas dienu svinēšana mūsdienās
- gadsimta 50. gados dzimšanas dienu svinības bija jau plaši izplatītas visā pasaulē, it īpaši Amerikā un Rietumeiropā. Tas bija arī laiks, kad par standartu kļuva bērnu dzimšanas dienas svinību tradīcijas, kuras ietver tematiskas ballītes, kūkas, ciemiņus un, protams, dāvanas.
Dzimšanas dienas svinību tradīcijas ir attīstījušās no senajām civilizācijām līdz mūsdienām. Sākotnēji svētki bieži bija saistīti ar reliģiskiem un kultūras rituāliem, kuru mērķis bija aizsargāt dzimušo no ļaunajiem gariem un piesaistīt dievu svētības, lai nodrošinātu veiksmīgu dzīvi. Tomēr, ar laiku šie rituāli kļuva ikdienišķāki un, pateicoties komercializācijai, dzimšanas dienas ieguva pavisam jaunu nozīmi un svinēšanas veidu.